RĪGA

Simpozijs

 

Par visu, kas bija pirms un arī pēc tam…

Kā kino maina uztveres paradigmas? Karsto punktu dreifēšana jeb “pirmās pasaules valstu“ kameras un nauda emociju meklējumos. Kāpēc garlaicīgi filmēt pašu mājās un vai Baltijas poētiskais kino ir vai tomēr nav zaudējis balsi un nervu lielā tirgus priekšā? Ētiskie vampīri, post-dokumentalitāte, filmu apspriešana pēc “Hamburgas protokola” – tas viss un vēl- simpozija diskusijās par kino.

Teju 30 gadu garumā leģendārie Rīgas un Jūrmalas dokumentālistu simpoziji (1977.-2007.) vētīja dokumentālā kino ražu, audzēja tās spēku un “bija svaigs un ozona piesātināts gaiss, kuru ir ļoti svarīgi ieelpot un izjust sevi procesā – ne tikai savā paša darbā, bet kopīgajā pasaulē, tuvās un tālās robežās.” /Hercs Franks/

Mēs neesam “likumīgie” simpoziju mantinieki, bet atkal aicinām kopā dokumentālistus un teorētiķus, lai kopīgi diskutētu par mākslu, domu un virzību šodienas filmās un meklētu šodienas “Īstenības tēlu dokumentālajā kino”1.

Pandēmijas apstākļos 2021. gada simpozijs norisinājās trīs sesijās.

1. maijā plkst. 11.00 starptautiska diskusija “Dokumentālista misija pasaulē bez barikādēm jeb ko šodien būtu filmējis Podnieks?” Piedalījās Baltijas valstu ierobežotā skaitā kinematogrāfisti.

2. maijā plkst. 11.00 Latvijas dokumentālistu diskusija “Dokumentālistu pēcpusdienas snauda” ar Agra Redoviča pēdējo piecu gadu Latvijas dokumentālā kino analīzi. Piedalījās Latvijas dokumentālisti ierobežotā skaitā.

3. maijā plkst. 11.00 filozofa Ulda Tīrona saruna ar režisoru, filmas “Gunda” autoru Viktoru Kosakovski.

1. Pirmā dokumentālistu simpozija 1977. gadā teorētiskās konferences nosaukums