Festivāla septītajā dienā, 7. martā, k/t Splendid Palace norisinājās festivāla noslēguma ceremonija, kuras laikā tika pasniegtas balvas nominantiem vairākās kategorijās. Kopumā žūrija izvērtēja 28 dokumentālās filmas no konkursa programmām Baltic Focus un Artdocfest Open.
Konkursa programmas Artdocfest Open žūrija piešķīra Grand Prix balvu Mačeka Hamela filmai Atpakaļskata spogulī (Polija, Francija, Ukraina), kas vēsta par cilvēcīgu rīcību, kas pāraug pārlaicīgā mākslas ceļojumā. Taču par Baltic Focus uzvarētāju, iegūstot godalgoto HERZ balvu, kļuva Kristiana Johanesa Koha un Jonasa Matušeka filma Reiz bijām ogļrači (Vācija, Šveice). Šī filma ir dziļš un vērtīgs ieskats intriģējošā lūzuma punktā, kas iestājas piecu cilvēku likteņos, kad vairs nepastāv industrijas nozare, ar kuru viņi līdz šim saistījuši savas dzīves. Tostarp balvu par labāko režiju ieguva Agņeška Zvefka par sirsnīgo filmu Vika! (Polija, Vācija, Somija), kuras plūdumu atdzīvina laikmetīgās dejas inscenējumi. Autore atklāj vecumdienas kā neizbēgamu, bet ne obligāti skumju dzīves posmu. Īpašā balva tika iedalīta Ivara Zviedra filmai Kaprači (Latvija), kas pieticīgā un poētiskā veidā attēlo kapraču ikdienas darbu kā rituāla procesu.
Žūrijas īpašās atzinības balvu saņēma režisores Džesikas Groteras filma Dmitrijeva lieta (Nīderlande), kas ir svarīgs vēstījums par cilvēka cīņu pret valsti, lai saglabātu vēsturisko patiesību. Tāpat arī īpašā atzinība pienākas Vitālija Akimova filmai Pēdējā vasara (Francija) - satraucošs un juteklisks vēstījums par jaunību un tās trausluma atsegšanos draudīga vēsturiskā fona gaisotnē. No Artdocfest Open programmas, Maika Lernera un Martina Heringa filma Nejaušā prezidente (Lielbritānija) ir par Baltkrievijas tautas cīņu, kas ir visas Eiropas cīņa, saņēma žūrijas īpašo balvu. Labākās režijas balva tika piešķirta Mariannas Kātas filmai Pēdējā relikvija (Igaunija, Norvēģija), kurš ir ietilpīgs kinematogrāfisks vēstījums par kādas valsts katastrofu.