Par festivālu
Pirmo reizi starptautiskais dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest” notika Maskavā 2007. gadā. Ļoti īsā laika posmā tas kļuva par vienu no prestižākajiem festivāliem Krievijā un par lielāko dokumentālo filmu festivālu bijušo PSRS valstu teritorijā. 2014. gadā, kad festivāla prezidents Vitālijs Manskis pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, “Artdocfest” tika aicināts pievienoties nelielajai Latvijas kinofestivālu saimei, kas togad bija apvienojusies zem Rīgas Starptautiskā kino festivāla zīmola, un veidot festivāla dokumentālā kino programmu.
Piecu darba gadu laikā “Artdocfest” ir izaudzis un kļuvis par nozīmīgu Rīgas kultūras dzīves sastāvdaļu. Kopš 2018. gada “Artdocfest” Rīgā organizē starptautisku konkursu, kura ietvaros notikušas Latvijas - reizēm arī pasaules - pirmizrādes 21 filmai no vairāk nekā 10 pasaules valstīm. Kopš 2018. gada Rīgā darbojas arī starptautiska žūrija, kurā strādājuši Alvis Hermanis, Ābrams Kleckins, Romans Balajans, Žanna Ņemcova, Gaļina Timčenko un citi. Katru gadu uz festivālu Rīgā ierodas vairāk nekā 30 dokumentālistu no dažādām pasaules valstīm, tāpat arī liels skaits nozares un starptautiskās preses pārstāvju, un skatītāju.
2020. gadā “Artdocfest” rīkotājiem kļuva skaidrs, ka festivāla mērogs ir būtiski pāraudzis līdzšinējās darbības apjomu, tāpēc tika uzsākta neatkarīga, īpaši dokumentālajam kino veltīta festivāla “Artdocfest/Riga” izveide. Festivāla ietvaros tiek rīkota jauna starptautiska konkursa programma “Baltijas fokuss”, akcentējot Baltijas valstu dokumentālistu veikumu. Festivāla ģeogrāfiju paredzēts pamazām paplašināt, attīstītoties un veidojoties par nozīmīgu Baltijas jūras un Austrumeiropas reģiona festivālu. “Artdocfest/Riga” vēlas turpināt Latvijas dokumentālā kino spožās tradīcijas, ko savulaik aizsākuši tādi dokumentālā kino grandi kā Juris Podnieks, Hercs Franks, Uldis Brauns, Aivars Freimanis, Rīgas Dokumentālā kino simpozija rīkotāji Mihails Savisko, Ivars Seleckis, Ābrams Kleckins un daļēji arī kinofestivāla “Arsenāls” organizatori ar Augustu Sukutu priekšgalā.
Mērķauditorija
Festivālam ir plaša mērķauditorija – gaidām skatītājus sākot no 12 gadu vecuma līdz pat sirmiem senioriem. Filmu seansos un tie sekojošās diskusijas apmeklē studenti, inteliģence, darbaļaudis, nereti ģimenes. Šeit var sastapt visu Latvijā dzīvojošo nacionalitāšu pārstāvjus – arī indiešus, čečenus, kirgīzus, un, protams, krievus.
Sagaidāmais skatītāju skaits
Mēs plānojam vismaz 20 seansus kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē (ap 4000 skatītāju) un vismaz 3 seansus Lielajā zālē (ap 1000 skatītāju). Vēl vismaz 2500 skatītāji būs nozares pārstāvji un profesionāļi, kurus aicināsim ar ielūgumiem un akreditācijām.
Kinematogrāfs ir dzimis dokumentāls.
Dokumentāls kino ir dzīvs.
Dokumentāls kino ir dzīvs, kamēr vien tas ir māksla.
Mēs esam liecinieki tam, cik ļoti jaudīga ir dokumentālistika, cik tā attīstīta pasaulē. Kā dokumentālistika kļūst par galveno sastāvdaļu dialogā, kuru televīzija risina ar sabiedrību.
Katru gadu televīzijas vajadzībām visā pasaulē tiek saražoti desmitiem tūkstošu dokumentālās produkcijas. Skaitliskie rādītāji viennozīmīgi runā par panākumiem. Taču skaits nav vienīgais “dzīvības pierādījums”. Svarīgāka ir spēja attīstīties.
Kino mākslas attīstība notiek ārpus konveijera, prom no pamatstraumes. Attīstību nodrošina individualitāte. Tā ir mākslinieciskās nesavtības auglis.
Mēs runājam par ne-spēles kinematogrāfu, kas vēršas nevis pie masām, bet pie individualitātēm. Mēs runājam par ne-spēles kinomākslu, kas uzstāda sev mākslinieciskus uzdevumus un attīsta dokumentālā kino valodu. To valodu, kurā runās arī nākotnes masu dokumentālistika.
Mēs runājam par ne-spēles mākslas kino, no kura idejām izauguši un turpinās augt visi nākotnes teleformāti. Šodien autora radītas nestandarta dokumentālistikas iedarbība ir latenta. Sajust šo iedarbību uz sevis ir izredzēto privilēģija. Tāpēc, ka oriģinālam šodien nav vietas starp standarta kopijām.
Bez tam tele-dokumentālistikai jāpateicas par savu piedzimšanu, par savu uzplaukumu un valodu dokumentālajai mākslai un personīgi Vertovam, Flaerti, Līkokam un Jacopetti. Viņu novācijas, kas zaudējušas saikni ar savām saknēm, pašlaik lidinās ēterā. Mēs esam pārliecināti: saiknei jātop atjaunotai, no dokumentālās kino mākslas atkarīga televīzijas un citu mediju formātu, kaut vēl cilvēcei nepazīstamu, nākotne.
Mēs esam pārliecināti: ne-spēles mākslas kino būtu jāpieder visiem. Mūsu mērķis ir padarīt to par profesionālas auditorijas un ieinteresētas publikas īpašumu - tā tēlus, tā eksperimentus un tā sasniegumus.
Tādējādi dokumentālais mākslas kino tiek ievests aktuālās kultūras lokā un kļūst par kultūrvides pārdomu un diskusiju objektu.
Mēs, apakšā parakstījušies, paziņojam par jaunas ikgadējas dokumentālā kino skates “Artdocfest” atklāšanu.
“Artdocfest” – dokumentāla mākslas kino publicēšanas instruments. Laukums, kurā tiek piedāvāti labākie paraugi.
“Artdocfest” – taisnīgs dokumentālās kino mākslas izplatīšanas veids visiem, kas vēlas saņemt piekļuvi. Un tiem, kam sakarā ar piederību dokumentālista profesijai, tā nepieciešama.
Mēs iepazīstinām: "Artdocfest"!
Starptautisks īsta dokumentālā kino festivāls.