Piektais Starptautiskais dokumentālā kino festivāls Artdocfest/Riga norisināsies 2025. gada 1.- 8. martā. IDFF Artdocfest/Riga laikā notiks arī daudzveidīgi kino industrijas pasākumi - publiskas diskusijas, dokumentālā kino simpozijs, pičings, sarunas ar filmu autoriem. Pilna festivāla programma un detalizētāka informācija tiks publicēts vēlāk.
Ceturtais Starptautiskais dokumentālā kino festivāls Artdocfest/Riga norisinājās 2024. gada 1.- 8. martā. Kopumā festivāla laikā bija iespēja noskatīties 62 filmas no 28 valstīm.
No 2. līdz 9. martam 2023. gadā, Rīgā notika trešais Starptautiskais dokumentālā kino festivāls Artdocfest/Riga, kurā skatītājiem divās konkursa programmās “Baltic Focus” (Baltijas fokuss) un “Artdocfest Open” bija iespēja noskatīties vairāk kā 30 dokumentālās filmas. Paralēli konkursa filmām, tika izrādītas vairākas ārpuskonkursa filmas, kā arī Artdocfest/Riga piedāvās ārpuskonkursa programmu “ArtDoc & ProArt”.
Otrais Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest/Riga” notika Rīgā no 2022. gada 3. līdz 8. martam. Skatītājiem divās konkursa programmās un ārpuskonkursa programmā bija iespēja noskatīties 28 filmas no 14 valstīm. Konkursa programmās ietvertās filmas vērtēja divu starptautisku žūriju pārstāvji, kopumā piešķirot 9 dažādas balvas. “Baltijas fokuss” konkursa programmā balvu par labāko filmu saņēma Ukrainas-Latvijas-Vācijas kopražojuma filma “Šis lietus nekad nebeigsies” (režisore Alina Gorlova). “Artdocfest” konkursa programmā Grand Prix saņēma filma “Sala” (režisori Svetlana Rodina un Lorāns Stūps, Šveice).
Lielai daļai skatītāju Artdocfest zīmols ir jau pazīstams. Šo festivālu 2007. gadā Krievijā izveidoja režisors Vitālijs Manskis, kurš vairākus gadus vēlāk, vājinoties demokrātiskajiem procesiem kaimiņvalstī, pārcēlās uz Latviju un atveda festivālu sev līdz. Piecus gadus Artdocfest darbojās Latvijā kā Starptautiskā festivāla Riga IFF dokumentālo filmu programmas sastāvdaļa, šajā laikā festivāls izauga, 2018. gadā uzākot starptautiska konkursa rīkošanu. 2020. gadā festivāls uzsāka patstāvīgu dzīvi ar mērķi izveidoties par nozīmīgu kultūras un dokumentālā kino atskaites punktu Baltijas un vēlāk arī plašāk Austrumeiropas reģionā. Pirmais Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest/Riga” notika Rīgā no 2021. gada 28. aprīļa līdz 3. maijam.
Rīgas un Latvijas dokumentālā kino cienītājiem, festivāla dalībniekiem, viesiem un sadarbības partneriem tika piedāvātas divas konkursa programmas – tradicionālā starptautiskā Artdocfest programma un jauna - īpaši Baltijas jūras reģiona kino veltīta programma Baltijas fokuss, kurā tiek piedāvātas labākie un svaigākie Baltijas dokumentālistu veikumi. Konkursa programmās tika piedāvātas agrāk Latvijā neizrādītas filmas no vairāk nekā 15 pasaules valstīm. Filmas vērtēja abās programmās, katrai tika piesaistīta atsevišķa starptautiska žūrija. “Baltijas fokusa” konkursa programmas labākā filma saņema galveno balvu “HERCS”, kas tika izveidota par godu izcilajam Latvijas dokumentālistam Hercam Frankam.
Festivāla laikā notika arī dokumentālā kino simpozijs, kurā dokumentālisti un kino teorētiķi radošās un zinātniskās diskusijās par mākslu, kino un laiktelpu mēģināja aizsniegties līdz kādreizējam izcilo Rīgas dokumentālistu simpoziju domas lidojumam un savīt to ar šīsdienas aktualitātēm.
Festivāla vēsture
Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest” pirmo reizi norisinājās Maskavā 2007. gadā. Ļoti īsā laikā tas kļuva par vienu no prestižākajiem festivāliem Krievijā un par lielāko dokumentālo filmu festivālu bijušās PSRS teritorijā. 2014. gadā, kad festivāla prezidents Vitālijs Manskis pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, “Artdocfest” tika aicināts pievienoties nelielajai Latvijas kinofestivālu saimei, kas šajā pašā gadā bija apvienojusies Rīgas starptautiskajā kinofestivālā, un kļūt par tā dokumentālo sadaļu.
Piecu darba gadu laikā Latvijas galvaspilsētā “Artdocfest” ir izaudzis un kļuvis par nozīmīgu Rīgas kultūras dzīves daļu. Kopš 2018. gada “Artdocfest” Rīgā organizē starptautisku konkursu. Katru gadu Rīgā ir norisinājušās Latvijas pirmizrādes, reizēm arī pasaules pirmizrādes kopumā 21 filmai no vairāk nekā 10 pasaules valstīm. Kopš 2018. gada Rīgā strādā starptautiska žūrija, kuras darbā ir piedalījušies Alvis Hermanis, Ābrams Kleckins, Romans Balajans, Žanna Ņemcova, Gaļina Timčenko un citi.
Pēc festivāla aicinājuma katru gadu Rīgā ierodas vairāk nekā 30 dokumentālistu no visas pasaules, liels skaits nozares un starptautiskās preses pārstāvju, kā arī vienkārši skatītāji. Artdocfest/Riga programmām tiek pievērsta liela starptautiskās un Latvijas preses uzmanība. 2019. gadā bija vairāk nekā 300 publikāciju. 2020. gadā kļuva skaidrs, ka Artdocfest/Riga mērogs ir būtiski pārsniedzis savas darbības apjomu, lai turpinātu pastāvēt kā daļa no Rīgas kinofestivāla. 2020. gadā Latvijas vadošie kinematogrāfisti atbalstīja “Artdocfest” lēmumu izsludināt vēl vienu starptautisku konkursa programmu trīs Baltijas valstu dokumentālajā kino ar tālākām ambīcijām paplašināt konkursa filmu ģeogrāfiju.
Artdocfest/Riga vēlas turpināt Latvijas dokumentālā kino unikālās un pasaules mērogā spožās tradīcijas, ko iedibinājuši tādi meistari kā Juris Podnieks, Hercs Franks, kā arī Rīgas dokumentālā kino simpozija un daļēji arī kinofestivāla “Arsenāls” organizatori.
Festivāla organizatori un partneri
Festivāla norisi atbalsta gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa organizācijas un fondi, tajā skaitā, Rīgas Dome, Nacionālais kino centrrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Eiropas Komisijas pārstāvniecība, Latvijas Televīzija, Radio Baltkom, interneta izdevums “Medūza”, TV “Current Time” (Čehija, ASV), ASV Demokrātijas atbalsta fonds, TV “Deutsche Welle” (Vācija), TV “Дождь" (Krievija).
Festivāla konsultatīvajā padomē darbojas Arunas Matelis (Lietuva), Filipp Kruusvall (Igaunija), Uldis Cekulis (Latvija), Viktorija Belopoļska (Krievija).
Rīgas dokumentālā kino festivālam, bez šaubām, ir jāveicina visu veidu audiovizuālās kultūras virzieni, kā arī jāspēj atklāt pavisam jauni virzieni. Nepieciešams stimulēt lielāku piesaisti aktīvajām radošajām jomām ne tikai attiecībā uz nozares pārstāvjiem, bet arī cilvēkiem no dažādām dzīves jomām.
Pasaules tendence ir tāda, ka par vispieprasītāko filmu autoriem kļūst nevis profesionāli kinematogrāfisti, bet gan cilvēki, kas dzīves apstākļu dēļ ir nokļuvuši tādu vai citādu cilvēka darbības sfēru iekšienē, kur viņiem ir veidojies savs unikāls skatījums uz zinātnes, ekonomikas, ražošanas, izglītības, sporta un citiem jautājumiem. Ja par šādiem jauniem autoriem kļūs Rīgas iedzīvotāji, tad, protams, ka viņi iesaistīs savu pilsētu sava radītā kino telpā. Tiks radīts kino, kam veiksmes gadījumā būs neierobežota auditorija visā pasaulē.
Jau pats fakts, ka Rīgas dokumentālā kino festivāls tiek aktīvi attīstīts ar pazīstamu zīmolu “Artdocfest/Riga”, izcili pozicionē mūsu pilsētu kā brīvas demokrātiskas valsts galvaspilsētu, kas ir dzīvs piemērs tam, kā var civilizēti atvērt durvis uz atvērto pasauli, balstoties uz cieņu un katra pilsoņa fundamentālajām tiesībām uz brīvību un pašcieņu!