Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls ArtDocFest/Riga (IDFF ArtDocFest/Riga) dibināts 2020. gadā, un ir principiāli jauns festivāls, kas tiek organizēts sadarbībā ar biedrību ArtdocFest & Media un Baltijas reģiona dokumentālā kino nozares līderiem. Lai arī festivāls pārņem starptautiski atpazīstamo ArtDocFest zīmolu, tas nav Maskavā notikušā ArtDocFest tehniska pārnese uz Latviju, bet gan patstāvīgs projekts ar savu unikālo koncepciju un fokusu, kā arī atšķirīgām konkursa skatēm un aptverto ģeogrāfiju. (Skat. Festivāla vēsture)
Festivāls ArtdocFest/Riga piedāvā starptautiskas dokumentālā kino filmu programmas, kas atspoguļo mūsdienu dokumentālā kino daudzveidību, sniedzot platformu drosmīgām un aktuālām filmām no visas pasaules. Tas piedāvā ne tikai augstvērtīgu kino, bet arī vietu sarunām, diskusijām un radošai sadarbībai starp skatītājiem un nozares profesionāļiem.
Galvenās festivāla norises ir divas konkursa programmas, kas visas ir pirmizrādes Latvijā. Konkurss Baltic Focus tiek demonstrētas Baltijas jūras reģiona valstu spilgtākās filmas. Labākajai filmai tiek piešķirta galvenā balva "HERCS", kas veltīta izcilajam Latvijas dokumentālistam Hercam Frankam. ArtdocFest Open – Konkurss, kas paplašina ģeogrāfisko spektru, fokusējoties uz filmām no Austrumeiropas un Eirāzijas valstīm. Šis konkurss ir atvērts arī filmām no jebkuras pasaules vietas, ja tās risina mūsu reģionam aktuālas problēmas un vērtības. Abas konkursa programmas filmas vērtē divas starptautiskas žūrijas.
Festivālā tiek piedāvātas tematiskas programmas, piemēram, ArtDoc & ProArt, kas veltītas mākslai, vai programmas, kas pievēršas nozīmīgiem globāliem notikumiem, kā, piemēram, Krievijas iebrukuma Ukrainā atspoguļojums. Kopš 2024. gada festivāls piedāvā arī Kino nakti, kur skatītājiem tiek piedāvāta iespēja vienā naktī noskatīties īpaši atlasītas filmas.
Radošās un zinātniskās diskusijas ar dokumentālistiem un kino teorētiķiem, kas sasaucas ar vēsturisko Rīgas dokumentālo filmu simpoziju garu, aktualizējot mūsdienu laikmeta izaicinājumus.
Festivālā notiek arī filmu projektu konkurss, kā atbalsts neatkarīgiem kino veidotājiem no Austrumeiropas valstīm ar autoritāriem režīmiem. Šī festivāla sadaļa tiek finansēta no starptautisku institūcijām un fondiem, veicinot demokrātiju un vārda brīvību pasaulē.
IDFF ArtDocFest/Riga ir ne tikai par kino – tas ir par dialogu, vērtībām un atvērtību. Festivāls aktīvi veicina domu apmaiņu starp dažādu tautību, kultūru un uzskatu pārstāvjiem, radot platformu savstarpējai sapratnei un cieņai. Tā mērķis ir kļūt par vadošo dokumentālā kino festivālu Baltijas reģionā, piedāvājot izcilas filmas un iedvesmojošas diskusijas.
Pēc festivāla aicinājuma katru gadu Rīgā ierodas vairāk nekā 30 dokumentālistu no visas pasaules, liels skaits nozares un starptautiskās preses pārstāvju, kā arī vienkārši skatītāji. IDFF ArtDocFest/Riga vēlas turpināt Latvijas dokumentālā kino unikālās un pasaules mērogā spožās tradīcijas, ko iedibinājuši tādi meistari kā Juris Podnieks, Hercs Franks, kā arī Rīgas dokumentālā kino simpozija un daļēji arī IFF Arsenāls organizatori.
Piektais IDFF ArtDocFest/Riga norisināsies no 2025. gada 1. līdz 8. martam, piedāvājot vēl daudzveidīgāku programmu un paplašinot starptautisko sadarbību. Festivāls turpinās stiprināt Rīgas un Latvijas kā dokumentālā kino centra statusu, sniedzot skatītājiem iespēju piedzīvot pasaules līmeņa kino notikumu un tikties ar filmu veidotājiem.
Festivāla vēsture
Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls ArtDocFest pirmsākumi ir atrodami Krievijā, kur tas notika no 2007. līdz 2019. gadam. Tā organizators bija Nacionālās balvas dokumentālā kino jomā Lauru zars direkcija un dokumentālā kino režisors Vitālijs Manskis, kurš kļuva par festivāla vadītāju. Festivāls tika izveidots, lai atbalstītu un veicinātu Lauru zars profesionālā konkursa filmas, galvenokārt nominācijās Labākā autordokumentālā filma un Labākais debijas darbs.
Festivāls ātri ieguva popularitāti un piesaistīja ap 10 tūkstošiem skatītāju. Daudziem no tiem tā bija vienīgā iespēja iepazīties ne tikai ar Krievijas autordokumentālistiku, bet arī ar labākajām ārzemju festivālu filmām. Pirmajos gados ārpus konkursa programmām tika rādīti IDFA un DOK Leipzig uzvarētāji, kā arī iepazīstināja ar vairāku valstu, piemēram, Vācijas un Čehijas, nacionālajām kinomākslām.
Festivāls paplašinājās un politiskie protesti piesaistīja daudz jaunus skatītājus, kuri festivālā meklēja brīvības garu. Līdzīgi kā pirmās Kino dienas Latvijā 1986. gada augustā, arī šeit tieši filmas pavēra skatītājiem iespēju raudzīties cauri jau atkal sabiezējošajam dzelzs priekškaram uz notiekošo savā zemē un pasaulē. Filmu skaits programmās un skatītāju skaits zālēs strauji pieauga. 2014. gadā tas bija kļuvis par lielāko dokumentālā kino festivālu Krievijā pēc filmu skaita, pasaules un Krievijas pirmizrādēm, seansiem un programmas apjoma.
Kopš 2014. gada, kad Krievija uzsāka agresīvas darbības pret Ukrainu, Krievijas valsts struktūras sāka izdarīt spiedienu uz festivālu un tā vadītāju. Tajā pašā gadā kultūras ministrs Vladimirs Medinskis paziņoja par valsts atbalsta aizliegumu visiem ar ArtDocFest festivālu saistītajiem projektiem.
Nākamajos gados turpinājās spiediens arī uz festivāla partneriem. Festivālu formālu iemeslu dēļ iesūdzēja tiesā Kultūras ministrija, augsti Krievijas ierēdņi un parlamentārieši. Valsts medijos, tostarp valsts galvenajos televīzijas kanālos, tika organizēta festivāla diskreditācija. Notika agresīvi piketi, festivāla norises vietas tika pakļautas uzbrukumiem, kuru rezultātā cieta skatītāji.
2014. gadā festivāla prezidents Vitālijs Manskis bija spiests pārcelties uz Latviju. Tajā pašā gadā, sadarbojoties ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF), ArtDocFest pirmo reizi tika pārstāvēts Rīgā ar savu dokumentālo programmu.
2017. gadā Latvijas festivāla direkcija izveidoja Artdoc.Media – lielāko tiešsaistes resursu pasaulē ar iespēju legāli skatīties dokumentālās filmas, kas veidotas izjukušās “PSRS” iekļauto valstu teritorijās. Artdoc.Media tiešsaistes sinematēkai ir arī katalogs ar informāciju par vairākiem tūkstošiem filmu un meklēšanas sistēmu. Būtiski, ka apejot dažādus ierobežojumus, sinematēkas filmas ir iespējams skatīties arī Krievijas teritorijā, tādejādi nodrošinot tās iedzīvotājiem filmas bez pastāvošās iekārtas cenzūras rāmja.
Pieaugot spiedienam uz festivālu Krievijā un ieviešot cenzūras un administratīvus šķēršļus brīvai dokumentālā kino demonstrēšanai, Rīgas ArtDocFest daļa paplašinājās.
2018. gadā uz Rīgu tika pārcelts viss festivāla konkurss un žūrijas darbs.
2019. gadā Rīgā tika paziņoti festivāla uzvarētāji.
2020. gadā ArtDocFest/Riga iziet no Riga IFF un nodibina neatkarīgu festivālu IDFF ArtDocFest/Riga.
2022. gadā pēc tam, kad festivālu Maskavā izjauca valdību atbalstošas struktūras, ArtDocFest Krievijā paziņoja par pilnīgu jebkādu klātienes pasākumu slēgšanu valstī.
Festivāla organizatori un partneri
Festivāla norisi atbalsta gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa organizācijas un fondi, ārvalstu vēstniecības un nacionālās kultūras pārstāvniecības Latvijā, tajā skaitā, Rīgas Dome, Nacionālais kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Eiropas Komisijas pārstāvniecība, Latvijas Televīzija, interneta izdevums Meduza, TV Current Time (Čehija, ASV), ASV Demokrātijas atbalsta fonds, TV Deutsche Welle (Vācija) u.c.
Festivāla konsultatīvajā padomē darbojas Vitālijs Manskis (Latvija), Arunas Matelis (Lietuva), Filips Krūsvals (Igaunija), Uldis Cekulis (Latvija), Viktorija Belopoļska (Izraēla).
Rīgas dokumentālā kino festivālam, bez šaubām, ir jāveicina visu veidu audiovizuālās kultūras virzieni, kā arī jāspēj atklāt pavisam jauni virzieni. Nepieciešams stimulēt lielāku piesaisti aktīvajām radošajām jomām ne tikai attiecībā uz nozares pārstāvjiem, bet arī cilvēkiem no dažādām dzīves jomām.
Pasaules tendence ir tāda, ka par vispieprasītāko filmu autoriem kļūst nevis profesionāli kinematogrāfisti, bet gan cilvēki, kas dzīves apstākļu dēļ ir nokļuvuši tādu vai citādu cilvēka darbības sfēru iekšienē, kur viņiem ir veidojies savs unikāls skatījums uz zinātnes, ekonomikas, ražošanas, izglītības, sporta un citiem jautājumiem. Ja par šādiem jauniem autoriem kļūs Rīgas iedzīvotāji, tad, protams, ka viņi iesaistīs savu pilsētu sava radītā kino telpā. Tiks radīts kino, kam veiksmes gadījumā būs neierobežota auditorija visā pasaulē.
Jau pats fakts, ka Rīgas dokumentālā kino festivāls tiek aktīvi attīstīts ar pazīstamu zīmolu ArtDocFest/Riga, izcili pozicionē Rīgu kā brīvas demokrātiskas valsts galvaspilsētu, kas ir dzīvs piemērs tam, kā var ar dokumentālā kino palīdzību atvērt durvis uz pasauli, balstoties uz cieņu un katra pilsoņa fundamentālajām tiesībām uz brīvību un pašcieņu!
