Rinats Sadikovs visu mūžu nodzīvoja Oimuras ciemā Burjatijā Baikāla ezera krastā. Viņš stāsta, ka sieva vēlējusies pārvākties uz pilsētu, bet viņš uzstājis, ka jādzīvo ciematā. Viņu bērni, divi dēli ar divu gadu starpību, mācījās skolā Oimurā. Pēc šķiršanās bijusī sieva pārcēlās uz pilsētu. Pēdējā laikā Sadikovs strādāja par mežstrādnieku, devās strādāt uz Irkutsku un Ulan-Udi, jo ciematā darba nebija. Tā paša iemesla dēļ Sadikovs savam jaunākajam dēlam Vjačeslavam, iestājoties armijā, ieteica parakstīt līgumu un palikt militārajā dienestā. Pēdējo reizi dēls ieradās ciemā pie tēva, lai kopā nosvinētu jauno 2022. gadu, un pēc tam viņš devās uz mācībām Baltkrievijā. Neilgi pēc Ukrainas kara sākuma 24. februārī Sadikova mājā ieradās cilvēki no kaujas dienesta un paziņoja, ka Vjačeslavs ir miris. Sadikovs mēnesi gaidīja bēres, pēc tam parakstīja līgumu un brīvprātīgi pieteicās karot.