432 Hz — tas ir seno instrumentu skaņošanas frekvence, frekvence, kas ir harmonijā ar Visumu, dziedinoša un labvēlīga frekvence, jo tā ir dabas matemātiskā pamata tīrais tonis… 432 Hz ir arī šīs filmas brīnišķīgās un trauslās varones dvēseles vibrāciju frekvence. Pirms vairākiem gadiem viņa pati sev negaidīti sāka kolekcionēt un restaurēt senas fisgarmonijas, bet vēlāk atvēra pirmo fisgarmoniju muzeju Krievijā — mājā, kur pagājusi viņas ne vieglā bērnība. No viņas koncertiem cilvēki iznāk satricināti, ar citādu sejas izteiksmi, jo šo instrumentu elpa savā skanējumā nes līdz šim nepiedzīvotas sajūtas. Taņa saka, ka tas ir tāpēc, ka senie instrumenti ir citādi noskaņoti — tiem ir citas vibrācijas un tie citādi iedarbojas uz prātu un dvēseli, tos apskaidrojot. Taņai grūti izsekot līdzi — viņa māca mūzikas skolā, sniedz fisgarmoniju koncertus vietējā novadpētniecības muzejā un piedalās mūzikas festivālos. Taču vēl Taņa tirgo suvenīrus vietējā tirgū. Tas palīdz viņai iztikt un restaurēt muzeja instrumentus. Tirgus ir paralēla pasaule — gluži kā Bosa glezna, pilna ar pārsteidzošiem personāžiem. Tur var sastapt visdažādākos cilvēkus. Un Taņai šī rosīgā vieta ļoti patīk. Pēc viņas domām, tieši tur notiek īstā dzīve, bet mūzika ienes harmoniju eksistences haosā.