Ludviga van Bēthovena devītā simfonija ir pasaules mūzikas kultūras ikona un, iespējams, pats slavenākais darbs mūzikas vēsturē. Pat cilvēki, kas neinteresējas par klasiku, atpazīst “Odu priekam” ar Fridriha Šillera vārdiem. Šodien, gandrīz divus gadsimtus pēc Devītās simfonijas sakomponēšanas, tā joprojām ir ietekmes spēka ziņā nepārspēta himna brālībai. Eiropas Savienības lēmums, izvēloties par savu himnu simfonijas kulmināciju un finālu „Oda priekam”, nebija nejaušs. Tomēr Devītajai simfonijai karsti pielūdzēji ir atrodami arī tālu aiz Eiropas robežām; Bēthovena mūzika skan visos kontinentos, tā apvieno cilvēkus planētas visdažādākajās vietās – gan Japānas stadionos, gan arī Āfrikas megapilsētu nabadzīgajās priekšpilsētās. Pārsteidzošā veidā mūzika, kas tika radīta pavisam citā laikmetā, saskan ar visdažādākajām mūsu laika kultūrām. Kāds ir Devītās simfonijas panākumu noslēpums? Kur meklējama tās spēja būt tik universāli spēcīgai?
Filmēšanas grupa
Režisors:
Kristians Bergers
Operators:
Štefans Aglasingers, Mihaels Būmers, Ali Dibs, Eduardo Duvē, Johaness Imdāls, Marks Rīmers, Mikolauss Tarukella