Helsinki it kā izaug no apkārtējās atturīgās un pat skarbās dabas. Pēc 1917. gada, cauri šīm ūdenstilpnēm, mežiem un klintīm, uz pilsētu devās tūkstošiem bijušo Krievijas impērijas pavalstnieku, kuri bēga no revolūcijas, pilsoņu kara un boļševiku represijām – gan aristokrāti, gan vienkārši cilvēki.
Daudzi bēga šeit, pateicoties pilsētas tuvumam Sanktpēterburgai, taču emigranti ieradās arī no Ukrainas, Baltijas valstīm un Kaukāza, cerot izvairīties no vajāšanas un saglabāt savu kultūru un valodu.
Daudzi uzskatīja savu aizbraukšanu par pagaidu pasākumu, cerot, ka situācija Krievijā drīzumā stabilizēsies. Tomēr Somija, kas 1917. gadā ieguva neatkarību, daudziem kļuva par viņu galīgo pieturas punktu. Šeit dažādos gados dzīvoja Aleksandrs Kuprins, Iļja Repins, Igors Severjaņins, Sofija Kovalevska un citi.