Mākslas akadēmijas absolvente aizbēg uz Berlīni, meklējot mīlestību un mākslu, taču atrod tikai maizi, ketamīnu un orģijas. Vizuāla dienasgrāmata par dzīvi starp seksa klubiem, pamestiem dzīvokļiem un ielām, kur ārā tiek izmesti gan mēbeļu gabali, gan cilvēki. “Es gleznoju grupu seksu, ēdu ziedoto maizi un dažreiz laizu svešiniekus — jo, godīgi sakot, ko gan vēl darīt māksliniecei bez naudas un bez mīlestības?” Maigs un netīrs, smieklīgs un skumjš — šis ir mēģinājums mīlēt, kas smaržo pēc Berlīnes naktīm un sapņu pagraba.