Maskavas pasažieru metro dzīves dokumentāls vērojums gada garumā. Salavecis, kurš spriež par Dostojevski, desantnieki vienā vagonā ar amerikāņu jūras kājniekiem, gadījuma ceļabiedru traģēdijas un prieki saplūst poētiskā esejā par mūsdienu Krieviju. Labi zināmie metro vestibili ar marmora sienām un zeltītajiem lukturiem rada ideālu teatrālu fonu absurdai traģikomēdijai, kurā nav galvenā varoņa. Maskavas metro koridori – sabiedrības miniatūrs modelis puskrēslā, neitrālā zona, kurā spilgti izpaužas raksturi un attiecības.