Krievijas terora upuri – Oleksandra Ikoņņikova un viņas 6 gadus vecā meita Nadja – trīs nedēļas pavada Ukrainas lauka slimnīcā. Pēc cīņas par Nadjas dzīvību Oleksandra pārcieš akūtu posttraumatiskā stresa sindromu, savukārt Nadja ir pārstājusi ēst. Iesaistās psihologi, lai palīdzētu viņām atlabt un attīstīt noturību pret turpmākām sāpēm. Izdzīvojušie mācās kļūt par cīnītājiem, atsakoties sevi uztvert kā upurus. Viņu apņēmība kļūst par jaudīgu ieroci cīņā pret Krievijas agresiju. Oleksandra un Nadja vairo savu spēku, tomēr viņām vairs nav māju, kur atgriezties, kamēr turpinās karš.