Provinciālais priesteris tēvs Andrejs, izmantojot savu brīvo laiku no ikdienas pienākumiem, rok priesteru kapus brīvdienu ciematā un ūdenskrātuves krastā atrok senas baznīcas pamatus. Rūpīgi tīrot izraktos kaulus Majakovska vasarnīcas bēniņos, viņš kļuva aizvien aizrāvies ar šo darbību, līdz tā sāka aizņemt gandrīz visu viņa brīvo laiku. Kaulu izrakumi un aizraušanās ar filozofiju noved viņu pretrunā ar baznīcas vadību. Un vienīgie, kas viņu apbrīno un atbalsta, ir vietējie ekscentriķi, bet diemžēl tas neatbilst tam, ko viņš patiesi vēlas sasniegt.