RĪGA

Iepazīstinām ar IDFF Artdocfest/Rīga

Pirmais Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest/Riga” notiks Rīgā, no 2020. gada 26. novembra līdz 1. decembrim.

Lielai daļai skatītāju Artdocfest zīmols ir jau pazīstams. Šo festivālu 2007. gadā Krievijā izveidoja režisors Vitālijs Manskis, kurš vairākus gadus vēlāk, vājinoties demokrātiskajiem procesiem kaimiņvalstī, pārcēlās uz Latviju un atveda festivālu sev līdz. Piecus gadus Artdocfest darbojies Latvijā kā lieliskā Starptautiskā festivāla Riga IFF dokumentālo filmu programmas sastāvdaļa, šai laikā izaudzis – kopš 2018. gada tiek rīkots starptautisks konkurss – un no 2020. gada uzsāk patstāvīgu dzīvi ar mērķi izveidoties par nozīmīgu kultūras un dokumentālā kino atskaites punktu Baltijas un vēlāk arī plašāk Austrumeiropas reģionā.

Rīgas un Latvijas dokumentālā kino cienītājiem, festivāla dalībniekiem, viesiem un sadarbības partneriem tiks piedāvātas divas krāšņas konkursa programmas – tradicionālā starptautiskā Artdocfestprogramma un jauna - īpaši Baltijas kino veltīta programma Baltijas fokuss, kurā piedāvāsim labāko un svaigāko Baltijas dokumentālistu veikumu.

Konkursa programmās tiks piedāvātas agrāk Latvijā neizrādītas filmas no vairāk nekā 15 pasaules valstīm. Filmas vērtēs abās programmās, katrai tiks piesaistīta atsevišķa starptautiska žūrija.

“Baltijas fokusa” konkursa programmas labākā filma saņems galveno balvu “HERCS”, kas izveidota par godu izcilajam Latvijas dokumentālistam Hercam Frankam.

Festivālam tiek gatavota arī krāšņa ārpuskonkursu programma, kuras ietvaros notiks industrijas simpozijs, kurā aicināsim dokumentālistus un kino teorētiķus uz radošām un zinātniskām diskusijām par mākslu, kino un laiktelpu, mēģinot aizsniegties līdz kādreizējam izcilo Rīgas dokumentālistu simpoziju domas lidojumam un savīt to ar šīsdienas aktualitātēm.

Strādājam arī pie tā, lai pienācīgi atzīmētu izcilā latviešu režisora Jura Podnieka 70. gadu jubileju.

 

Festivāla vēsture

Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls “Artdocfest” pirmo reizi norisinājās Maskavā 2007. gadā. Ļoti īsā laikā tas kļuva par vienu no prestižākajiem festivāliem Krievijā un par lielāko dokumentālo filmu festivālu kādreizējo PSRS valstu teritorijā. 2014. gadā, kad festivāla prezidents Vitālijs Manskis pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, “Artdocfest” tika aicināts pievienoties nelielajai Latvijas kinofestivālu saimei, kas šajā pašā gadā bija apvienojusies Rīgas starptautiskajā kinofestivālā, un kļūt par tā dokumentālo sadaļu. Piecu darba gadu laikā Latvijas galvaspilsētā “Artdocfest” ir izaudzis un kļuvis par nozīmīgu Rīgas kultūras dzīves daļu. Kopš 2018. gada “Artdocfest” Rīgā sāka organizēt starptautisku konkursu. Katru gadu Rīgā ir norisinājušās Latvijas pirmizrādes, reizēm arī pasaules pirmizrādes kopumā 21 filmai no vairāk nekā 10 pasaules valstīm. Tāpat kopš 2018. gada Rīgā strādā starptautiska žūrija, kas piešķir savas balvas. Starptautiskajā žūrijā ir piedalījušies: Alvis Hermanis, Ābrams Kleckins, Romans Balajans, Žanna Ņemcova, Gaļina Timčenko un citi. Pēc festivāla aicinājuma Rīgā, lai piedalītos “Artdocfest”, katru gadu ierodas vairāk nekā 30 dokumentālistu no visas pasaules, liels skaits nozares un starptautiskās preses pārstāvju, kā arī vienkārši skatītāji. Turklāt visi paši sedz ceļa izmaksas. Festivāla “Artdocfest” laikā Rīgā tiek filmētas televīzijas pārraides, kas ir skatāmas dažādu pasaules valstu televīzijas kanālos. “Artdocfest” ietvaros Rīgā tiek filmēti sarunu šovi, notiek apaļā galda diskusijas un tiek veidoti dažādi reklāmas klipi. “Artdocfest/Riga” programmām tiek pievērsta liela starptautiskās un Latvijas preses uzmanība. 2019. gadā bija vairāk nekā 300 publikāciju. 2020. gadā kļuva skaidrs, ka “Artdocfest/Riga” mērogs ir būtiski pārsniedzis savas darbības apjomu, lai turpinātu pastāvēt kā daļa no Rīgas kinofestivāla. Tāpat 2020. gadā Latvijas vadošie kinematogrāfisti atbalstīja “Artdocfest” lēmumu izsludināt vēl vienu starptautisku konkursa programmu trīs Baltijas valstu dokumentālajā kino ar tālākām ambīcijām paplašināt konkursa filmu ģeogrāfiju. Tādējādi “Artdocfest/Riga” vēlas atjaunot vēsturisko taisnīgumu un Latvijas galvaspilsētā noorganizēt starptautisku dokumentālā kino festivālu. “Artdocfest/Riga” vēlas turpināt Latvijas dokumentālā kino unikālās un pasaules mērogā spožās tradīcijas, ko iedibinājuši tādi meistari kā Juris Podnieks, Hercs Franks, kā arī Rīgas dokumentālā kino simpozija un daļēji arī kinofestivāla “Arsenāls” organizatori.

Mērķauditorija

Pats plašākais vecuma diapazons – no 12 gadu vecuma līdz senioriem. Tomēr pašas aktīvākās skatītāju daļas vecums ir 18–55 gadi. Filmu seansos un diskusijās piedalās studenti, inteliģence, strādājošie – it īpaši tad, ja filma skar viņu profesionālo interešu un hobiju loku: sportu, ceļojumus utt. Daudz sieviešu. Nereti skatītāji uz seansu ierodas veselām ģimenēm. Protams, ka varam sastapt visas Latvijā dzīvojošās nacionalitātes, pat mazskaitlīgās, ja filma ir saistīta ar viņu vēsturisko dzimteni, piemēram, ar Indiju, Čečeniju, Kirgīziju u.c. Nemaz nerunājot par krievvalodīgajiem skatītājiem.

Sagaidāmais skatītāju skaits

Pēc mūsu minimālajām aplēsēm, mēs plānojam 20 seansus “Splendid Palace” mazajā zālē ar kopumā 4000 skatītājiem un 3 seansus lielajā zālē – 1000 skatītājus. Un vēl vismaz 2500 skatītājus ar ielūgumiem un akreditācijām.

Festivāla organizatori un partneri

Festivāls pašlaik ir veidošanas un organizācijas stadijā, bet pēc iepriekšējo gadu pieredzes varam nosaukt mūsu partnerus.

Latvijā: Eiropas Komisijas pārstāvniecība, Latvijas Televīzija, Radio Baltkom, interneta izdevums “Medūza” u.c.

Starptautiskās organizācijas un ārvalstu TV: TV “Настоящее время” (Čehija, ASV), ASV Demokrātijas atbalsta fonds, TV “Deutsche Welle” (Vācija), TV “Дождь" (Krievija).

Tiks iesniegti dokumenti, lai saņemtu finansiālu atbalstu no Latvijas kino centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda.

Festivāla publicitāte

Īsta kino festivāla pastāvēšanu nevar iedomāties bez publicitātes. Publicitāte ir tā galvenā motivācija. Autoriem tā ir motivācija izšķirties par to, ka viņu filmas pirmizrāde notiek tieši mūsu festivālā. Šajā vietā atkārtosimies, ka pašlaik Rīgas festivāls pretendē tikai uz pirmizrādēm Latvijas mērogā, tomēr, pirmizrādes statusam paaugstinoties, tā varētu kļūt arī par pasaules pirmizrādi. Publicitāte neapšaubāmi paaugstina festivāla balvu statusu, kā arī filmas komerciālo realizāciju. Protams, ka publicitāte veido arī veselīgu ažiotāžu skatītājiem. Cīņa par tiesībām iekļūt festivāla programmā būtiski paaugstina skatītāju motivāciju un uzlabo pasākuma finansiālo stabilitāti. Festivāla “Artdocfest” organizatori to labi apzinās.

Lejāk zem šī teksta pievienots saraksts ar dažādu mediju raidījumiem un publikācijām par festivālu vairāku gadu garumā. 2019. gadā vien bija vairāk nekā 300 publikāciju televīzijā, radio, drukātajā un interneta presē Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Vācijā, Čehijā, Baltkrievijā, Polijā un citās pasaules valstīs.

Festivāla konsultatīvā padome: Zane Balčus (Latvija), Arunas Matelis (Lietuva), Filipp Kruusvall (Igaunija), Uldis Cekulis (Latvija). Konsultatīvās padomes locekļi neietekmē filmu atlasi un žūrijas darbu.

Sagaidāmie rezultāti

No visa iepriekš izklāstītā ir skaidrs, ka Rīgas starptautiskā dokumentālo filmu festivāla “Artdocfest/Riga” ieceres ir vairāk nekā ambiciozas. Uzskaitīsim tās brīvā formā. Piedāvāt skatītājiem Rīgā izvērtēt pašas spilgtākās, aktuālākās filmas par pasauli, kurā dzīvojam. Piedāvāt skatītājiem iespēju ne tikai skatīties filmu Latvijas pirmizrādes, bet arī uzsākt dialogu ar šo filmu veidotājiem, kas no visas pasaules ieradušies Rīgā, lai prezentētu savas filmas. Iespēja skatītājiem Rīgā apspriest svarīgus viņus interesējošus jautājumus publiskās paneļdiskusijās ar dažādu valstu pārstāvjiem. Nepastarpināti uzsākt dialogu ar dažādu tautību cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi reliģiskie uzskati, atšķirīgs kultūras un sociālais konteksts. Kino nozares pārstāvjiem festivāls nodrošinās pieprasītu un prestižu platformu, un Rīga tiks ierakstīta visu vadošo dokumentālā kino dalībnieku kalendāros. Tā rezultātā tiks veicināta dokumentālā kino iekšējā tirgus veidošanās. Tas arī palīdzēs Latvijas dokumentālajam kino izvirzīties pasaules festivālos un tirgos. Tas, savukārt, veicinās Rīgas kino industrijas pievilcību filmu veidotāju acīs no visas pasaules. Nav šaubu, ka festivāls palielinās Rīgas kā tūrisma galamērķa pievilcību. Pasaules festivālu kartē ir piemēri, kad uz nelielām apdzīvotām vietām festivāla laikā atbrauc tik liels skatītāju skaits, kas pārsniedz šo vietu iedzīvotāju skaitu. Skaidrs, ka tādai lielai pilsētai kā Rīga šāda iespēja nedraud, tomēr ikviens tūrists, un jo vairāk tūrists, kas sava ceļojuma laikā saņēmis daudz pozitīvu emociju, pilsētas kasē atstāj nozīmīgas summas. Neslēpsim, ka mūsu festivāla mērķis ir atjaunot Rīgas kā Baltijas kinematogrāfa galvaspilsētas statusu. Protams, ka šo mērķi ir iespējams sasniegt tikai ciešā sadarbībā ar Rīgas pilsētas domi, Latvijas iestādēm un institūcijām, kas īsteno pilsētas un valsts kultūrpolitiku. Mēs jau esam vienojušies par nepieciešamo atbalstu no kultūras jomas pārstāvjiem. Rīgas dokumentālā kino festivālam, bez šaubām, ir jāveicina visu veidu audiovizuālās kultūras virzieni, kā arī jāspēj atklāt pavisam jauni virzieni. Nepieciešams stimulēt lielāku piesaisti aktīvajām radošajām jomām ne tikai attiecībā uz nozares pārstāvjiem, bet arī cilvēkiem no dažādām dzīves jomām. Pasaules tendence ir tāda, ka par vispieprasītāko filmu autoriem kļūst nevis profesionāli kinematogrāfisti, bet gan cilvēki, kas dzīves apstākļu dēļ ir nokļuvuši tādu vai citādu cilvēka darbības sfēru iekšienē, kur viņiem ir veidojies savs unikāls skatījums uz zinātnes, ekonomikas, ražošanas, izglītības, sporta un citiem jautājumiem. Ja par šādiem jauniem autoriem kļūs Rīgas iedzīvotāji, tad, protams, ka viņi iesaistīs savu pilsētu sava radītā kino telpā. Tiks radīts kino, kam veiksmes gadījumā būs neierobežota auditorija visā pasaulē. Jau pats fakts, ka Rīgas dokumentālā kino festivāls tiek aktīvi attīstīts ar pazīstamu zīmolu “Artdocfest/Riga”, izcili pozicionē mūsu pilsētu kā brīvas demokrātiskas valsts galvaspilsētu, kas ir dzīvs piemērs tam, kā var civilizēti atvērt durvis uz atvērto pasauli, balstoties uz cieņu un katra pilsoņa fundamentālajām tiesībām uz brīvību un pašcieņu!

2019. gada publikāciju piemēri:

ДождьTV/ RainTV

Настоящее время / Currrent Time

Настоящее время ДОК / Currrent Time.Dok

Настоящее время ДОК/ Currrent Time.Dok

Meduza

Radio Свобода / Liberty

Новая газета / Jaunā avīze

Radio - SWH PLUS

Delfi.lv

LSM.LV

Ukrainas galvenais komandieris

UkrInform

26.05.2020