Kad Krievijā sākās militārā mobilizācija, Dulans pameta Jakutiju un devās uz Gruziju. Viņš pārvērta savu dzīvokli par nelielu virtuvi un iztiku pelna, gatavojot un pārdodot suši. Batumī, kur gandrīz nekas neatgādina mājas, Dulans meklē kaut ko, kas varētu atgriezt piederības sajūtu – vietējās ainavās, cilvēkos, zīmēs un pat dzīvniekos. Dažreiz viņš atskaņo jakutu dziesmas un dzied līdzi, cerot vismaz domās atgriezties vietā, kuru nācās pamest.