Pēdējā gada laikā katrs no mums vairākkārt dzirdējis un lasījis par Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Dažreiz izskanēja arī precizējums “pilna mēroga”. Bet, kad es stāvu Kijivas centrā pie Svēta Miķeļa katedrāles sienas un lūkojos uz tūkstošiem cilvēku portretu – cilvēku, kuri kopš 2014. gada gājuši bojā aizstāvot savu dzimteni –, es saprotu, ka tūkstošiem mātes, sievas, māsas, brāļi un dažreiz pat kritušo karavīru bērni izjūt sāpes, dzirdot, ka šis karš sācies tikai pagājušogad. Ja visa pasaule būtu redzējusi šo karu tā, kā tas ir redzams pašlaik, iespējams, 24. februāra rītā Krievija to nerealizētu “pilnā mērogā”.

Bet ir dokumentālo filmu autori, kuri redzēja šo Krievijas uzsākto karu. Viņi par to runāja un veidoja filmas, bet diemžēl netika pienācīgi sadzirdēti. Mēs centāmies parādīt šīs filmas festivālā Artdocfest Krievijā. Reizēm mums tas izdevās, kā tas bija ar manu pirmo latviešu filmu “Radinieki” vai Simona Lerenga Vilmonta filmu “Attālas suņu rejas”, kas arī dabūja galveno Artdocfest balvu. Dažkārt šos seansus iztraucēja prokremliskie kaujinieki, appludinot kinozāles ar ķīmiskām vielām. Cenšoties Krievijā parādīt Jevhena Titorenko filmu “Karš par mieru”, Krievijas Federācijas prokoratūra ierosināja pret mani savu pirmo krimināllietu. Tomēr caur šo filmu es iepazinos ar Jevhenu, un tagad mēs kopā esam radījuši filmu “Austrumu fronte”, kas būs redzama Starptautiskā dokumentālā kino festivāla Artdocfest/Riga noslēgumā.

Šodien, dzīvojot neatkarīgajā Latvijas valstī, kas stāv priekšgalā, atbalstot Ukrainu, mēs piedāvājam labāko dokumentālo filmu programmu, kurās bija redzams karš pirms kara.

Vitālijs Manskis
ARTDOCFEST/RIGA PREZIDENTS