Vai ikviens var būt filmas varonis? Vai pasauli var ietvert vienā kadrā? Režisors Pāvels Lozinskis no sava balkona vēro garām ejošos cilvēkus, uzrunā viņus, uzdod jautājumus, vaicā, kā viņi tiek galā ar savu dzīvi. Katrs stāsts ir unikāls, un reālā dzīve vienmēr ir pārāka par iztēli. Varbūt pietiek tikai uz mirkli apstāties, lai dziļāk izprastu tās būtību?